2.

Otrais pasaules karš, kura sākumu Eiropā datē ar 1939 gada 1 septembri - Vācijas uzbrukumu Polijai (skat. att. zemāk), bija postošākais karš cilvēces vēsturē.

Dzīvību karā zaudēja vairāk nekā 53 miljoni cilvēku - gan karavīri, gan mierīgie iedzīvotāji.

Nedēļu pirms Vācijas uzbrukuma - 1939 gada 23 augustā, lai novērstu savstarpējus konfliktus un iegūtu garantijas, PSRS ārlietu ministrs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops noslēdza līgumu (skat. att. zemāk), kurā PSRS un Vācija apņēmās neuzbrukt viena otrai, slepenā līguma papildprotokolā abas valstis sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās.

Saskaņā ar šo vienošanos Baltijas valstis, t. sk. Latvija nonāca PSRS ietekmes sfērā.

Līgumā Baltijas valstu liktenis bija izlemts. Protams, par papildprotokola vienošanos no tā atkarīgās valstis netika informētas.

  1. gada vasarā Padomju Savienība jeb PSRS okupēja Baltijas valstis.Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, tika iekļautas PSRS sastāvā.

Neatkarīgajās Baltijas valstīs izveidoja padomju režīmu, sākās valstu sovetizācija - gada laikā

  • cilvēkiem tika uzspiesta cita vērtību sistēma, cita ideoloģija;
  • daudzi cilvēki zaudēja savus īpašumus;
  • drīz pēc okupācijas sākās represijas - cilvēkus apcietināja, spīdzināja, nogalināja;
  • 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS rajoniem izsūtīja vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju.

 

Tās emocionāli visiespaidīgākais elements ir deportāciju vagons. Dabā apskatot nelielo vagonu, ir grūti noticēt, ka tajā bijis iespējams «iekraut» vairāk nekā četrdesmit cilvēkus. Kur nu vēl iedomājoties, ka tādos apstākļos – daudzu gadījumā bez pienācīgas pārtikas, bez pirmās nepieciešamības precēm, bez kā – jāmēro tūkstošiem kilometru.

 

Pēc Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā Latvija nonāca nacistiskās Vācijas varā. Padomju okupāciju nomainīja vācu okupācija.